Agrita ir viena no tām personībām, kuru aizrautība ar savu darbu aizrauj arī citus. Viņas šūšanas stāsts sākās jau bērnībā, blakus vecmāmiņai, un tas ir izaudzināts līdz patiesai mīlestībai pret audumiem, adatām un radīšanas procesu. Katrs Agritas darbs nes sevī viņas rūpību, atbildību un aizrautību, kā arī stāstu par to, kā mīlestība pret šūšanu var attīstīties līdz patiesam meistarībai. Šajā rakstā ļausimies Agrita Leišavniece-Štālmane stāstam, kur viņa dalās savā pieredzē, iedvesmā un izaicinājumos.
Kā un kad sākās tava aizraušanās ar šūšanu?
Kaut kāda veida saistība ar šūšanu man ir bijusi kopš es sevi atceros. Mīlestību uz šo nodarbi man viennozīmīgi iemācīja vecmāmiņa, kura ļoti rūpīgi un kārtīgi vienmēr strādāja pie saviem šūšanas projektiem. Kad viņa darbojās, bieži biju blakus. Tieši ar viņas kājminamo šujmašīnu iemācījos nošūt savas pirmās taisnās vīles. Nu, vismaz tajā mirklī man tās likās taisnas. 😄 Kad vecmammas nebija mājās, bieži ložņāju pa viņas audumu koferiem, tinos audumos un sapņoju, ko es no tā šūtu. Arī šūšanas piederumu plaukti bija visinteresantākā izpētes vieta- adatas, lentītes, mežģīnes, pogas... Un tagad daudz kas no tā ir nonācis mantojumā pie manis, un mani bērni var ar tieši tādu pašu aizraušanos rakāties pa maniem plauktiem. 😄
Vēlāk saistība ar šūšanu turpinājās, jo mācījos vidusskolā, kur bija iespējams papildus standarta mācību priekšmetiem apgūt arī šūšanu un iegūt dāmu drēbnieka zeļļa diplomu. Tajā dzīves posmā es daļu savas garderobes sev darināju pati. Dzīve notiek, un pēc vidusskolas pabeigšanas šūšana uz kādu laiku man bija nolikta maliņā, bet nu jau pēdējos 9-10 gadus esmu atgriezusies pie tās, pārsvarā radot kaut ko sev, draudzenēm un visvairāk ģimenei.
Vai ir kādi īpaši audumi, kurus visvairāk patīk izmantot savos darbos?
Vieglāk būtu nosaukt, ar kādiem audumiem man sagādā mazāku baudu strādāt 😄 Bet ja man jāizvēlas favorīti, vislabāk man patīk darboties ar stingriem un saturīgiem audumiem. Manas pēdējās mīlestībiņas ir Softshell un Eko āda. (Mana pirmā saskarsme ar Softshell gan bija "sāpīga" manām adatām 😄).
Ļoti patīk darboties arī ar trikotāžu, jo no tās radīt ērtu ikdienas apģērbu ir salīdzinoši viegli un ātri, tā ir pieejama dažādos biezumos, ar ļoti dažādiem interesantiem rakstiem un apdrukām, varu izdabāt katra sava bērna gaumei 😄
Kas iedvesmo Tevi radīt un darboties?
Hmmm.. gribētu atbildēt ko skaistu, bet nu patiesībā pirmais kas iedvesmo ir vajadzība... Meitai izlaidums nāk? Kleita būs! Draudzenei jādodas uz balli? Būs! Vīram džemperi aptrūkušies? Būs!
Un tad, kad ir radusies vajadzība, tad kopā sākas radošais lidojums, kāds tad izskatīsies tas gala rezultāts, ko mēs vēlamies panākt, ko izcelt, kādu noskaņu radīt, kā justies šajā tērpā? Protams, citreiz iedvesmas tiek meklētas vai atnāk pie mums no interneta dzīlēm, kaut kur ieraudzīta bilde, kas liek teikt "Es arī gribu ko šādu!", bet ļoti bieži laikošanas procesā kaut kas tāpat mainās, atnāk jaunas idejas un izmaiņas. Process ir tas, kas iedvesmo.
Kas Tev patīk visvairāk šajā procesā, no idejas līdz gatavam produktam?
Pirmais grieziens jaunā projekta audumā! Tas dod tādu uztraukumu, mazo adrenalīna kick- nu viss, Tu šo sāki! Atpakaļ ceļa nav! Tagad šis ir jāizdara un jāizdara cik labi vien vari!
Vai atceraties kādu īpaši nozīmīgu vai izaicinošu šūšanas projektu? Kāds tas bija?
Grūti nosaukt kādu ipašāk nozīmīgu projektu, jo tie visi man ir svarīgi, bet laikam jau izaicinošākie projekti ir tie, kas ir paredzēti lieliem dzīves notikumiem, piemēram, kāzu kleita (nu kā var nesatraukties par to?! 😄).
Pie šādiem projektiem strādājot vienmēr ir uztraukums, ja nu rezultāts tomēr valkātājai nepatiks, ja nu nejutīsies labi kleitā? Tā ir tāda liela atbildība, ne tikai laika un materiālu ziņā, bet arī emociju ziņā.
Viens no piedzīvojumiem, ko atceros- šuvu draudzenei līgavas māsas kleitu, audums bija ļoti nepaklausīga un grūti šujams. Tajā laikā man arī bija mazāks tehniskais aprīkojums, līdz ar to viss process kopumā bija sarežģītāks, kā varēja būt. Kleitu sašuvām, draudzene priecīga, viss labi. Un dienu pirms kāzām zvans- draudzene no stresa notivējusi, kleita par lielu! Tā nu ar kleitu padusē draudzene no Rīgas brauca pie manis, lai ātri glābtu, ko nu var glābt. 😄 Bet viss labs, kas labi beidzas.
Kādi ieteikumi tiem, kuri tikai sāk mācīties šūt?
Nebaidīties. Trenēt pacietību. Sadraudzēties ar ārdīklīti un gludekli.
Ko šūsi nākamo?
Man ļoti patīk izmēģināt ko jaunu, mācīties un darīt ko tādu, ko vēl neesmu šuvusi. Nākotnes plānos dzīvojas ideja par somas šūšanu, apakšveļas korseti un starp sezonas mēteli. Kurš būs pirmais? Tad jau redzēs 🤭
Agritas stāsts ir kā apliecinājums tam, cik svarīgi ir atgriezties pie tā, kas mums dzīvē sagādā prieku, un ļauties radošumam pat ikdienas steidzīgajos brīžos. Viņas mīlestība pret šūšanu un apņemšanās radīt skaistas lietas ģimenei un draugiem liek mums atcerēties, ka katrs projekts sākas ar mazu, bet iedvesmojošu ideju.
Ceram, ka Agritas pieredze iedvesmos arī jūs spert pirmos vai nākamos soļus savā radošajā ceļā!
Bildes no Agritas arhīva:
Lai radoši, Sniedze
